Stress un B vitamīni

B vitamīnu nozīme organismā

B grupas vitamīni ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkam pareizi strādātu galvas smadzenes un viņš būtu psihiski vesels. B grupas vitamīniem ir milzīga loma, nodrošinot nervu un smadzeņu šūnu aizsardzību un atjaunošanos, kad esam saslimuši. Katrs B grupas vitamīns veic noteiktas funkcijas, kuras nevar izpildīt neviena cita viela. Visu B vitamīnu darbība organismā ir savstarpēji saistīta.

Stresa laikā B grupas vitamīni tiem izlietoti sevišķi intensīvi, un, ja stresa stāvoklis ieilgst, organisms sāk izjust to trūkumu un tam seko nervu sistēmas saslimšanas. Dīvaini, bet civilizācijas attīstība palielinājusi stresu septiņdesmit reižu. Daudzi cilvēki stresa laikā vairāk lieto saldumus, alkoholu, kafiju un smēķē, bet tas būtiski paātrina B grupas vitamīnu noārdīšanos un izsīkumu.

Neiromediators serotonīns, kas izstrādājas, iesaistoties B grupas vitamīniem, un ko sauc arī par prieka hormonu, stresa situācijās izsīkst kopā ar vitamīniem. Tas liek vairāk un ātrāk nogurt, rada vainas izjūtu, trauksmes stāvokli, depresiju, pasliktina atmiņu, samazina spējas loģiski domāt un pazemina libido.

Kas liecina par B grupas vitamīnu trūkumu

Pirmās pazīmes par B vitamīnu trūkumu: ātrs sagurums, nespēks, hronisks nogurums un izsīkums, samazinātas darbaspējas un sliktāka atmiņa, sirdsdarbības traucējumi.

Vēlāk var parādīties dažādi neiroloģiski traucējumi: durstīšana roku un kāju pirkstu galos, pirkstu tirpšana, sajūta, ka pa ādu skraida skudriņas, nervozitāte, viegla aizkaitināmība, uzmācīgas bailes, depresija, miega traucējumi, dzimumfunkcijas traucējumi.

Ko darīt?

Šķiet, kas gan tur varētu būt sarežģīts – vajag tikai pilnvērtīgi ēst un lietot uzturā B grupas vitamīnus saturošus produktus: grūbas, rupja maluma miltu maizi, zaļos salātus, pākšaugus, biezpienu. Diemžēl B grupas vitamīni gaismā un termiski pastrādājot dažās minūtēs noārdās. Turklāt produkti, kas bagātīgi satur aminoskābi triptofānu – olas, aknas, piens – kavē B grupas vitamīnu uzsūkšanos. Un arī augļu un dārzeņu ražošanas procesos izmantotās ķimikālijas uzkrājas organismā un papildus apgrūtina detoksikācijas procesus. Ja trūkst kāda no B grupas vitamīniem, visticamāk, izjutīsiet visu šīs grupas vitamīnu nepietiekamību, jo tie viens otru papildina un veicina uzsūkšanos organismā.

Tāpēc nepieciešams izvēlēties un papildināt ikdienas uzturu ar dabīgi ražotiem uztura bagātinātājiem, piemēram, Nutrilite Vitamin B plus, kas satur visus svarīgākos B grupas vitamīnus un speciāli izstrādāts tā, lai uzsūktos visas dienas laikā un dotu organismam nepieciešamo enerģiju.

Kādu funkciju pilda katrs no B grupas vitamīniem

• B1 vitamīns (tiamīns). Ļoti vajadzīgs nervu sistēmas vispārējai veselībai. Nepieciešams, lai glikoze nodrošinātu enerģiju, nevis pārvērstos par toksiskajiem savienojumiem. B1 darbojas kā pretsāpju līdzeklis un sekmē brūču ātrāku sadzīšanu. Ja nepietiek tiamīna, nervu šūnas ir badā, tajās uzkrājas toksiski vielmaiņas blakusprodukti, kas pasliktina nervu impulsu vadīšanu un ierosina nervaudu iekaisumu, kas pāraug nervu sistēmas slimībās. B1 vitamīns padara iespējamu nervu impulsu pārraidīšanas procesu un kalpo kā materiāls, lai veidotu nervu šūnu membrānas.
• B2 vitamīns (riboflavīns). Tā nepietiekamība izpaužas kā aizkavēta, bremzēta reakcija, sasprēgājušas lūpas un pārmērīga jūtība pret gaismu.
• B3 vitamīns (niacīns). Ļoti nepieciešams, lai smadzenēs pareizi noritētu vielmaiņas procesi. Iesaistīts cukura līmeņa regulēšanā asinīs, serotonīna izstrādes procesā, ko sauc par laimes hormonu un kas nodrošina labu pašsajūtu un miegu. Nepietiekamība rada nespēju koncentrēties un depresiju. Ja būtiski trūkst B3 vitamīna, to saista ar plānprātību. Neliela nepietiekamība var izpausties kā spilgti sarkans mēles galiņš, palielinātas garšas kārpiņas un balts aplikums uz mēles pamatnes. B3 vitamīns vienmēr jālieto kopā ar citiem B grupas vitamīniem.
• B5 vitamīns (pantotēnskābe). Ja tā trūkst, cilvēks ātri nogurst, viņam ir bezmiegs un depresija. Pantotēnskābi satur gandrīz visi produkti, bet tās var trūkt, ja uzturā lieto daudz produktu, kas tikuši termiski apstrādāti. Vitamīns B5 ātri noārdās. Uz nepietiekamību var norādīt šķebināšana, vēdersāpes, vemšana un problēmas ar ādu (ieskaitot pigmentācijas traucējumus), mati (sirmums, izkrišana, plikpaurība), drebuļi, savilktas locītavas, pazemināta imunitāte.
• B6 vitamīns (piridoksīns). Viegla nepietiekamība izpaužas kā nespēja koncentrēties, galvassāpes, reibonis. Vitamīns B6 stimulē nervu sistēmas darbību, iesaistoties serotonīna, dopamīna un gamma aminosviestskābes izstrādē, – tie ir neirotransmiteri, kas sekmē labu noskaņojumu un samazina uzbudināmību (gan emocionāli, gan fiziski, atslābinot muskuļus). Piedalās hormonu, hemoglobīna un fermentu izstrādē. Deficīts var izraisīt nopietnus garīgus traucējumus. Par to, ka organismā trūkst piridoksīna, var liecināt blaugznu parādīšanās, spīdīga seja un pirkstu tirpšana. B6 vitamīns piedalās vairāk nekā 100 reakcijās, nodrošinot nervu sistēmā vielmaiņu un enerģiju.
• B7 vitamīns jeb biotīns. Nepietiekamība var izpausties, kā palielināts jūtīgums. Cilvēks, kam trūkst biotīna, kļūst ārkārtīgi jūtīgs pret pieskārieniem, cieš no paaugstinātas nogurdināmības un depresijas. Var trūkt, ja lieto antibiotikas.
• B9 vitamīns jeb folijskābe. Ļoti nepieciešama, lai normāli strādātu smadzenes, tai ir milzīga loma ribonukleīnskābes (RNS) sintēzē. Folijskābes deficīts izraisa atmiņas traucējumus un kavē domāšanas procesus. Ilgstošs deficīts var izraisīt garīgus traucējumus. Cilvēkiem, kas ēd maz zaļos salātus, parasti trūkst folijskābes. Visvairāk tās ir salātos, pētersīļos, brokoļos, labības graudos, olās un pupās, taču jāņem vērā, ka līdz pat 90% folijskābes var iet bojā, kad produktus pastrādā (procents ir atkarīgs no gatavošanas metodes un ilguma. Standarta zudums ir ap 60 procentiem).
• B12 vitamīns (metilkobalamīns). Svarīgs visu ķermeņa šūnu funkcijām, ieskaitot galvas smadzeņu šūnas, piedalās RNS un DNS sintēzē, kas atbild par normālu atmiņu, novērš smadzeņu atrofiju. B12 deficīts izraisa atmiņas traucējumus, apgrūtina domāšanu, samazina koncentrēšanās spējas un informācijas uztveršanu. Nopietns deficīts saistīts ar plānprātību. Fiziski B12 nepietiekamība izpaužas kā palielināts jūtīgums pret gaismu un skaņu, roku kustību koordinācijas traucējumi, smagos gadījumos var būt arī dzirdes halucinācijas.
• Inozitols. Ļoti svarīgs pareizai atmiņas darbībai, palīdz novērst satraukumu, trauksmi un bezmiegu. Ietekmē domāšanas procesus, atmiņu, uzmanības koncentrēšanu, līdzsvaro noskaņojumu. Darbojas neromediatoru līmenī, lielākoties tā saukto laimes hormonu acetilholīna un serotonīna līmenī. Palielinot serotonīna receptoru jūtīgumu, var novērst depresiju, neirozes, uzmācīgus stāvokļus, panikas lēkmes. Inozitols neļauj aknās nogulsnēties taukiem un holesterīnam.
• Holīns. Svarīgs komponents, ar kura palīdzību smadzeņu neironi nodod nervu impulsus. Ļoti svarīgs, lai būtu laba atmiņa. Novērš holesterīna un tauku nogulsnēšanos aknās, palīdz pēc zāļu lietošanas vai stresa atjaunot aknu šūnu membrānas.

B grupas vitamīni draudzējās ar magniju, tāpēc pareizi ir tos uzņemt no rīta brokastu laikā, bet magniju vakarā. Efektīvākā deva ir 200-1000% no standartā piedāvātās dienas devas., atkarībā no jūsu veselības stāvokļa, slodzes un stresa, kas jāiztur nervu sistēmai.

Mēs visi zinām, ka daudz vienkāršāk un nesāpīgāk ir izvairīties no saslimšanas nekā ārstēties, kad jau esi saslimis, tāpēc iesaku laicīgi pievērsties profilaksei.

Ja arī vēlies parūpēties par savu veselību un lietot dabīgu un kvalitatīvu B grupas vitamīnu un citus dabīgus vitamīnus, vari droši sazināties ar mani.

P.S. Izmantoti materiāli no žurnāla “Ko ārsti tev nestāsta”

Par produkta cenu un iegādi jautājiet šeit: Vesels.eu Telegram grupa