Dabīgie vai sintētiskie vitamīni?
Kādus vitamīnus izvēlēties – dabīgos vai sintētiskos?
Šāds jautājums bieži vien uzpeld, jo mēs paši zinām cik maksā vieni un cik otri, bet pārsvarā nezinām kāda ir atšķirība dabīgajiem vitamīniem no sintētiskajiem vitamīniem.
Tad sāksim ar to, ka par dabīgu vitamīnu aptiekās drīkst saukties vitamīns, kura sastāvā ir 10% dabīgu sastāvdaļu. Tātad otri 90% drīkst būt mākslīgi sintezēti. Kāpēc tad labāk lietot dabīgos vitamīnus? Dabīgos vitamīnus mēs parasti uzņemam ar pārtiku un tajā papildus vitamīniem ir vēl arī fermenti un fitovielas, kas palīdz dabīgajiem vitamīniem pilnvērtīgi uzsūkties organismā. Sintētiskie vitamīni tiek sintezēti laboratorijās, kur parasti vitamīna sastāvā ir viena aktīvā molekula, ko organisms izmanto par vitamīna aizvietotāju. Sintētiskos vitamīnus ir ļoti viegli pārdozēt un tie arī pilnvērtīgi neuzsūcās organismā, kā rezultātā tie var uzkrāties un veidot toksīnus (tātad piesārņo organismu).
Kāpēc tad vispār papildus ieteicams lietot vitamīnus?
Kādreiz, kad “laiki bija labāki un zāle zaļāka”, pārtikas produktos bija vairāk vitamīnu, jo augsne tika mēslota ar organisko (dabīgo) mēslojumu un, kas no dabas nācis tas pie tās atgriezās, un augi saņēma vajadzīgās barības vielas no augsnes, lai pilnvērtīgi augtu un tajos būtu pietiekošs vitamīnu saturs. Bet tagad, lietojot minerālmēslus un augus pastiprināti miglojot ar ķimikālijām, tie vairs nevar no augsnes saņemt vajadzīgās vielas. Tika pat veikts pētījums ar āboliem un rezultāti parādīja, ka pa 20 gadiem ābolos C vitamīna daudzums samazinājās 5 reizes, bet dzelzs daudzums samazinājās 7 reizes. Tātad pārtikas produktos vairs nav vitamīnu tik daudz kā agrāk un attiecīgi, lai mēs uzņemtu vajadzīgo vitamīnu daudzumu, mums būtu jāapēd 5-7 reizes vairāk augļu un dārzeņu. Arī mūsu dzīvesveids ir nozīmīgs faktors. Tādas lietas kā alkohols, nikotīns, kafija, stress un pārslodzes pastiprināti samazina vitamīnus un minerālvielas mūsu organismā.
Kas ir vitamīni?
Vitamīni tie ir vitālie amīni. Tos sastāvā ir mikroelementi un aminoskābes. Aminoskābju sastāvā ir nukleīnskābes DNS un RNS. Dzīvajās šūnās DNS molekulas spirāle ir sagriezta uz kreiso pusi. Ja arī ķīmiskā ceļā izdodas iegūt kādas vielas molekulu ar vajadzīgo elementu skaitu, tad telpisko konfigurāciju atveidot izdodas reti. Mākslīgi iegūto vitamīnu molekula visbiežāk nav sagriezta vispār vai arī ir uz labo pusi.Šādus sintētiskos vitamīnus parasti sintezē no naftas produktiem, no kuriem uz gaidīto labumu veltīgi cerēt. Arī dzērieniem, sulām un jogurtiem parasti parasti pievieno šādus lēti iegūtus vitamīnus.
Kā tad atšķirt sintētiskos no dabīgajiem vitamīniem?
Dabīgos vitamīnus mēs, protams, nedaudz varam uzņemt ēdot augļus un dārzeņus. Bet parasti dabīgie vitamīni ir nopērkami pie tīkla mārketinga kompāniju distributoriem, pie kam pašam pievienojoties šai komandai tos var iegādāties ar ievērojamu atlaidi. Kāpēc tad šādus dabīgos vitamīnus netirgo aptiekās? Tāpēc ka to ražošanas process ir krietni vien dārgāks un, izplatot tos caur vairākām vairumbāzēm, to cena aptiekā būtu vairumam cilvēku nepieejama. Tāpēc aptiekās parasti tirgo sintētiskos vitamīnus. Tālāk pievienošu vienu sarakstiņu no angliskiem resursiem, kur redzams, kā atšķirt sintētiskos vitamīnus pēc sastāva. Tātad, ja kāda no šīm sastāvdaļām uzrādīta uz vitamīna kārbiņas, tad tas jau ir sintētiskais vitamīns.
- Vitamīns A: Acetate and Palmitate
- Vitamīns B1 (Thiamine): Thiamine Mononitrate, Thiamine Hydrochloride
- Vitamīns B2 (Riboflavin): Riboflavin
- Pantotēnskābe: Calcium D-Pantothenate
- Vitamīns B6 (Pyridoxine): Pyridoxine Hydrochloride
- Vitamīn B12: Cobalamin
- PABA (Para-aminobenzoic Acid): Aminobenzoic Acid
- Folijskābe: Pteroylglutamic Acid
- Holīns: Choline Chloride, Choline Bitartrate
- Biotīns: d-Biotin
- Vitamīns C (Askorbīnskābe): Ascorbic Acid
- Vitamīns D: Irradiated Ergosteral, Calciferol
- Vitamīns E: dl-alpha tocopherol, dl-alpha tocopherol acetate or succinate
Piezīme: “dl” forma jebkurā vitamīnā ir sintētiska.
Citas toksiskas sastāvdaļas, kas var būt sastopamas:
- Magnesium stearate (or stearīnskābe)
- Monosodium Glutamate (MSG) maskēts kā “dabīgie aromatizētāji”
- Carnauba vasku izmanto auto pulēšanai un kurpju smērēs
- Titanium dioxide ir kancerogēns.
