Kam vajadzīgs Magnijs

Magnijs nepieciešams visam

Magnija trūkums spēj ietekmēt gan sirdi un asinsvadus, gan kaulaudus, muskuļaudus, nervaudus un zarnu darbību.

Nepietiekami magnija uzkrājumi audos parādās kā skeleta muskuļu funkciju traucējumi, piemēram, krampji kājās, spazmas, muskuļu raustīšanās, nemierīgo kāju sindroma un savilkti muskuļi.

Magnija daudzums organismā atkarīgs no tievo zarnu un nieru veselības, kas to uztur līdzsvarā. Ja magnija līmenis krītās, nieres un tievās zarnas pastiprina tā uzsūkšanu, bet, ja Magnija nav pietiekošā daudzumā, organisms cenšas to atjaunot, atņemot magnija rezerves kauliem.

Magniju vislabāk var uzņemt vasarā, ēdot bioloģiski audzētus dārzeņus, augļus un ogas, pievēršot uzmanību tieši krāsai, – jo košāks zaļums un smaržīgāks augs, jo vairāk magnija un citu uzturvielu tas satur.  Tiesa ar to vien magnija deficītu novērst var neizdoties, jo augi magniju uzsūc no zemes un tā daudzums tur atkarīgs no augsnes sastāva, laikapstākļiem un mēslojuma.

Visvairāk magnija satur rieksti, pupiņas (arī kakao), graudi (pārstrādājot tos baltajos miltos zūd 78-90% magnija), sēklas, zaļie lapu dārzeņi, kartupeļi ar visu mizu (nomizojot, atkritumos izmetam ap 45% magnija), garneles.

Kāpēc trūkst magnija?

Viens no galvenajiem iemesliem ir mūsdienu ēšanas paradumi. Apmēram 79% pieaugušo magniju uzņem mazāk par noteikto normu.

Arī stresa laikā organisms zaudē lielu daudzumu magnija un tas ir jāuzņem papildus. Dzīvojot ilgstošā stresā, virsnieru dziedzera hormoni izraisa magnija līmeņa kritumu šūnās. Tas rada kalcija ieplūšanu nervu šūnās, kas savukārt liek visu veidu muskuļu šūnām sarauties, sevišķi sirds un asinsvadu gludās muskulatūras šūnām. Normālos apstākļos muskuļu šūnas ar Magnija palīdzību atgriežas atslābinātā stāvoklī. Taču, ja stress ir hronisks un magnija līmenis nepietiekams, skeleta, sirds un asinsvadu muskuļi šādā saraušanās stāvoklī paliek ilgstoši.

Vēl viens vaininieks ir recepšu zāles un pat medikamenti, kas var pastiprināti iztērēt magniju, iespējams, izraisot kājās krampjus, muskuļu raustīšanos un vājumu, trīsas, muskuļu spazmas, lēkmes un sirds pārsitienus. Arī daži medicīniski stāvokļi var ietekmēt magnija daudzumu organismā, tostarp hroniska caureja un vemšana, pārmērīga urinēšana slikti kontrolēta diabēta dēļ, intensīva un / vai ilgstoša sportošana un pārmērīga alkohola lietošana.

Kalcijs un magnijs organismā darbojas kopīgi, taču mūsdienu uzturā ir maz magnija un vairāk kalcija, tāpēc optimāli būtu lietot uztura bagātinātājus, kur šīs uzturvielas ir savstarpēji sabalansētas.

Kā noteikt, vai trūkst Magnija?

• vai jums ir krampji kājās vai pēdās?
• vai pleci ir bieži savilkti un stingri dienas beigās?
• vai muguru kādreiz savelk spazmas?
• vai izjūtat muskuļu raustīšanos, sevišķi ap acīm?
• vai ir sēcoša elpa vai astma, sevišķi pēc vingrošanas?
• vai ir aizdusa, piemēram, kāpjot pa trepēm?
• vai bieži nopūšaties?
• vai ir paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība?
• vai ir vajadzība bieži iet uz tualeti, sevišķi naktīs?
• vai ir bijuši aizcietējumi?

Kam vajadzētu lietot Magnija uztura bagātinātājus

• visiem, kam muskuļus sarauj krampji un moka spazmas,
• visiem, kam ir problēmas ar sirdi,
• Bērniem. magnijs darbojas kā nomierinošs līdzeklis hiperaktīviem bērniem, bet skolēniem ir svarīgs, lai attīstītu pacietību veikt vienveidīgu darbu (sēdēt stundās, pildīt mājasdarbus). Labāk magniju dot vakarā, tad bērns mierīgāk gulēs. Noteikti nepieciešams bērniem, kas nodarbojas ar sportu. Dienas deva: 5-10mg magnija citrāta uz 1kg bērna svara. Hiperaktīviem bērniem – 500-1000mg vai vairāk dienā.
• Grūtniecēm jālieto trīs svarīgākās uzturvielas – organisko magniju (profilakses deva), Omega 3 taukskābes un C vitamīnu ar bioflavonoīdiem. Magnijs palīdzēs samazināt grūtniecības tūsku. Visi 3 preparāti ieteicami arī zīdīšanas laikā.
• Biroju darbiniekiem. Mazkustīgiem cilvēkiem, kas lielāko dienas daļu pavada sēžot smacīgās telpās, kam darbs ar stresa pilns, ieteicama profilakses deva pirms gulētiešanas.
• Pusmūža sievietēm. Īpaši, ja lietoti hormonu preparāti, kas samazina magnija līmeni asinīs (profilakses deva, papildus ieteicams uzņemt arī B grupas vitamīnus).
• Veciem cilvēkiem. Ļoti bieži vecu cilvēku kaulu stingrumam un locītavu lokanumam trūkst magnija un cinka, nevis kalcija.
• Ja ir stress, eksāmeni. Magnijs nodrošina normālu nervu sistēmas darbību un ļauj vieglāk piemēroties dažādiem apstākļiem –  adekvāti novērtēt situāciju, novērst paniku, taču nepalēnina domāšanu. Skolēniem un studentiem, gatavojoties eksāmeniem, vakarpusē der iedzert magniju, bet no rīta divdaivu ginka preparātu.
• Ja sporto vai strādā fizisku darbu. Jāņem vērā, ka pēc lielas fiziskas slodzes (smaga darba vai sacensībām) magnija līmenis organismā nokrīt līdz viszemākajai robežai. Arī cilvēkiem pusmūžā, kas nodarbojas ar kādu hobija sportu, piemēram, peld vai vakaros skrien, jālieto magnija profilakses deva, lai nemocītu sirdi.
• Osteoporozes slimniekiem. Šai cilvēku grupai magnija preparāts jālieto ilgstoši – rezultāts sagaidāms ne ātrāk kā pēc diviem gadiem (ilgtermiņa lietošana veicina kaulu masas nostiprināšanos, jo magnijs kalciju novada tieši uz kauliem). Magnijs neļauj kalcijam izskaloties no kauliem, stimulē kaulu masas atjaunošanās procesus.
• Pirmā un otra tipa cukura diabēta slimniekiem. Magnijs aktivē insulīnu.

Aktīviem cilvēkiem, sportistiem un pēkšņu krampju gadījumos varu ieteikt šķīstošos magnija graudiņus, kas ērti izšķīst zem mēles un tiek ātri uzņemti organismā: https://vesels.eu/magnijs-muskuliem-un-nerviem/

Visi pārējie droši var lietot Nutrilite Kalcija, Magnija un D vitamīna kompleksu, kur šīs visas trīs uzturvielas ir dabīgas izcelsmes un perfekti sabalansētas, lai labāk tiktu uzņemtas organismā. Par šiem uztura bagātinātājiem varat jautāt man vai iegādāties reģistrējoties šeit: reģistrācija

Izmantoti materiāli no žurnāla “Ko ārsti tev nestāsta”