Dabīgs C vitamīns

Dabīgs C vitamīnsJa lietot, tad tikai dabīgu C vitamīnu!

Daudz tiek diskutēts par C vitamīna lietderību organisma imunitātes un ilgdzīvošanas nostiprināšanai. Veikti daudzi pētījumi un apgalvots, ka C vitamīns nu nekādi neietekmē imunitāti un nespēj ietekmēt dzīves ilgumu. Tikai svarīga nianse – visi pierādījumi par C vitamīna lietošanas bezjēdzīgumu un kaitīgumu ir iegūti pētījumos ar sintētisko C vitamīnu.

Ja iegādājaties C vitamīnu, lai saaukstēšanās laikā atbalstītu imūnsistēmu, bet C vitamīns nav dabīgs, turklāt ir papildināts ar krāsvielām, aromatizētājiem un saldinātājiem, jūs papildus noslogojat aknas un nieres, kas jau tāpat ir iesaistītas cīņā ar infekciju. Ja mēs pērkam vitamīnus un minerālvielas, tad tas ir tāpēc, lai maksimāli samazinātu sintētisko zāļu lietošanu un izvairītos no liekas slodzes uz aknām un nierēm un dotu ierosmi organismam pašam tikt galā ar saslimšanu. Tāpēc jāskatās, lai vitamīni būtu dabīgi un saturētu pēc iespējas lielāku daudzumu aktīvās uzturvielas – bioflavonoīdus. Pēc iespējas labāk ir lietot dabīgu C vitamīnu, kas ir kopā ar bioflavonoīdiem.

Ar minerālvielām ir tāpat. Liela daļa minerālvielu kompleksu satur neorganiskus savienojumus, piemēram, magnija karbonātu, kalcija karbonātu, magnija un dzelzs oksīdu, nātrija selēnātu, hroma hlorīdu, kas grūti uzsūcās organismā. Dabā šīs neorganiskās vielas par organiskām pārveido augi un rodas magnija citrāts, dzelzs glikonāts, kalcija laktāts, cinka glikonāts. Tāpēc jāseko līdzi uztura bagātinātāju sastāvam un jālasa, kas rakstīts uz iepakojuma.

Cik daudz C vitamīna jālieto?

Zinātnieki iesaka dienā uzņemt ap 100 mg C vitamīna. Bet minimālā un optimālā deva ir divas dažādas lietas. Minimālā deva nenodrošina, ka organisms spēs atjaunoties un aizsargās pret visām saslimšanām. Pasaules veselības organizācija iesaka dienā apēst vismaz 5-8 porcijas (apmēram 2 kg) svaigu dārzeņu un augļu, lai nodrošinātu organismu ar vitamīniem. Diemžēl literatūrā atrodamais vitamīnu daudzums augļos un dārzeņos sen jau vairs neatbilst realitātei. Nesen veikts pētījums parādīja, ka vitamīnu saturs augļos un dārzeņos pašlaik ir vismaz 3- 10 reizes mazāks kā norādīts literatūrā, kas saistīts ar industriālām lauksaimnieku saimniekošanas metodēm.

Tāpat ļoti lieli daudzumi C vitamīna (un arī citu vitamīnu) iet bojā vārīšanas un glabāšanas laikā. Mizojot kartupeļus, iet bojā līdz 22% C vitamīna, kartupeļu biezputra ir zaudējusi līdz 80% C vitamīna. Kā arī katra ēdiena atkārtota uzsildīšana, samazina C vitamīna saturu vēl par 30%. Arī saldētie augļi jācenšas apēst tūlīt pēc atkausēšanas, jo C vitamīns kļūst nestabils. Āboli pēc divu mēnešu glabāšanas zaudē 20% C vitamīna, pēc sešiem mēnešiem zūd jau 40%, pēc desmit mēnešiem – 80% C vitamīna. Un jūs vēl cerat no lielveikalos nopērkamajiem poļu āboliem iegūt kādu vitamīnu? Ne velti saka, ka jāēd pēc iespējas vairāk augļu un dārzeņu tieši sezonas laikā, kad tie ir vitamīnu pārpilni, bet ziemā lietderīgāk lietot labas kvalitātes uztura bagātinātājus.

Kā efektīvāk lietot C vitamīnu?

  • C vitamīns ir kvalitatīvs, ja uz 500 mg vitamīna ir vismaz 100 mg bioflavonoīdu (labāk 150-180 mg). Šādu kompleksu vajadzētu lietot no rīta brokastu laikā vai uzreiz pēc ēšanas.
  • Ja cilvēks ir saaukstējies vai saķēris kādu vīrusu, dienas laikā vajadzētu uzņemt 1000 – 4000 mg C vitamīna, ko ieteicams lietot kopā ar siltu zāļu tēju.
  • Lai vīrusu un gripas laikā uzlabotu organisma aizsargspējas, vislabāk C vitamīnu lietot kopā ar cinku. Tad profilaktiskā deva brokastu laikā būtu apmēram 500 mg C vitamīna ar bioflavonoīdiem un 50 mg cinka glikonāta.

Kādās organisma funkcijās nepieciešams C vitamīns?

  • Viena no svarīgākajām reakcijām, ko nodrošina C vitamīns ir kolagēna sintēze. Kolagēna tīkls veido saistaudus ādā, kaulos, zobos, asinsvadu sieniņās, sirdī, acs stiklveida ķermenī. Kolagēns var veidoties tikai no noteiktām aminoskābēm un tikai tad, ja ir pietiekams C vitamīna daudzums. Par kolagēna trūkumu liecina tas, ka slikti dzīst brūces, nenotiek kvalitatīva veco audu nomaiņa pret jauniem. Sekas – hroniskas deģeneratīvas slimības (osteoporoze, paradontoze jeb periodontīts, artrīts, asinsvadu sieniņu caurlaidība, vēnu varikoze, celulīts). Un mēs vienkārši ātrāk novecojam.
  • C vitamīns piedalās karnitīna veidošanā, kas ir nepieciešams muskuļu izturībai un enerģijas ražošanai. Trūkstot C vitamīnam, cilvēks jūtas noguris un vājš. Tāpat C vitamīns piedalās liekā holesterīna pārveidošanā žultsskābēs, izvada vīrusu un baktēriju toksīnus.
  • C vitamīns pastiprina imūnsistēmas atbildes reakciju, palielinot limfocītu skaitu un ātri pārvietojot fagocītus uz infekcijas vietu.
  • piemīt pretiekaisuma iedarbība, jo tas nomāc iekaisīgo prostaglandīnu sintēzi. Taču atšķirībā no aspirīna vai ibuprofēna, kas nomāc visu imūno reakciju, C vitamīns netraucē prostaglandīna PGE1 sintēzei, kas palielina specifisko imunitāti.
  • C vitamīns stimulē neirotransmiteru izstrādi, kas ļauj mums just. Starp citu, mums katru dienu būtu jāmostas priecīgiem, un, jatā ir, tas nozīmē, ka neirotransmiteri funkcionē lieliski. Ja cilvēks no rīta pieceļas neapmierināts, nomākts, drūmu domu pilns, viņa nervu sistēmas bioķīmija nav sakārtota. C vitamīnam cilvēka garastāvokļa veidošanā ir milzīga loma. Nervu šūnās uzkrājas C vitamīns un aminoskābe fenilalanīns, lai vajadzības gadījumā acumirklī sāktu ražot noradrenalīnu – vielu, kas nodrošina mundrumu un dzīvesprieku. Tam ir būtiska nozīme bīstamās situācijās, kad nepieciešama zibenīga reakcija un koncentrēšanās spēja.
  • arī dopamīns ir atkarīgs no C vitamīna klātbūtnes, tas ir svarīgs neskaitāmām smadzeņu funkcijām, pirmām kārtām tas ietekmē muskuļus, garastāvokli un dzimumdzīvi. C vitamīns nepieciešams arī, lai nodrošinātu nervu kairinātāja serotonīna funkcijas. Tas sadala aminoskābi triptofānu, no kuras veidojas cī viela, kas nodrošina iekšēju atslābināšanos un miegu.
  • Acetilholīns, kas uzlabo atmiņu un uzmanības koncentrēšanos, arī ir saistīts ar C vitamīnu, kas pierāda šā vitamīna nozīmi psihiskajā veselībā.
  • C vitamīns ir ļoti nepieciešams sievietei grūtniecības laikā. Askorbīna koncentrācija nabas saitē ir četras reizes lielāka nekā mātes asinīs: bērna augošais organisms saņem C vitamīnu no mātes. C vitamīns pat tiek uzskatīts par līdzekli, kas palīdz izvairīties no spontānā aborta.
  • Pierādīts, ka C vitamīns kompleksas terapijas sastāvā spēj izvadīt no organisma lieko svinu, varu, nitrozamīnus, arsēnu, benzolus, cianīdus un citus toksīnus.
  • Pastiprināta C vitamīna lietošana samazina mirstību no sirds slimībām aptuveni uz pusi un pagarina dzīvi. C vitamīna deficīts ir biežs infarkta iemesls. Dzīvniekiem, kas spēj sintezēt C vitamīnu, nemēdz būt koronāras sirds slimības.

Un arī tas vēl nav viss par C vitamīna nozīmīgumu mūsu organismā. C vitamīns ir lielisks antioksidants, samazina šūnu stresu, palīdz ātrāk izveseļoties. Lietojot pietiekamā daudzumā C vitamīnu ( un arī E vitamīnu un selēnu) iespējams samazināt vēža risku. C vitamīns ir dabīgs histamīna blokators, kas tādējādi ļauj samazināt alerģijas izpausmes. C vitamīns arī spēj uzveikt pret antibiotikām izturīgas tuberkulozes baktērijas, kas kļuvušas imūnas gandrīz pret visiem pieejamajiem medikamentiem.

Tā kā C vitamīns šķīst ūdeni, tad organismā neveidojas tā rezerves un tas jālieto katru dienu. Der arī iegaumēt , ka standarta pretapaugļošanās tabletes pazemina C vitamīna līmeni organismā. C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos organismā. Vēlams lietot kopā ar E vitamīnu, kas līdzsvaro tā iedarbību.

Viens no populārākajiem C vitamīniem, kas tirgū sevi pierādījis jau vairāk kā 60 gadus ir Nutrilite C vitamīns Plus ar bioflavonoīdiem, ko var iegādāties šeit, vai arī jautājot man.

Ļoti efektīva ir C vitamīna liposomālā forma, kas nodrošina tā pilnvērtīgāku iekļūšanu organismā. Tāds pieejams šeit: LIPOSOMĀLS C VITAMĪNS

Izmantoti materiāli no žurnāla “Ko ārsti tev nestāsta”

Par produkta cenu un iegādi jautājiet šeit: Vesels.eu Telegram grupa

Uztura bagātinātāji neaizvieto pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu un neārstē (šim esot jābūt).

You may also like...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *